1.novembris Spānijā: Visu Svēto diena jeb Kastaņu diena - Día de Todos Los Santos

 Spānijā, kā arī citās valstīs, tā ir svētku diena. Šajā dienā cilvēki ne tikai iet apkopt savu tuvinieku kapus, lūgties un nolikt puķes, bet arī dodas piknikā uz laukiem, lai ceptu kastaņus, izbaudītu laiku kopā un vienkārši jauki pavadītu dienu. Spānijā tradicionāli šīs dienas saldumi ir 'svētā kauli' (huesos de santo), kas redzami bildē.

Visur Spānijā šī diena netiek svinēti vienādi, protams, ir atšķirības:

• Kadisā (Cádiz) to atzīmē 31.oktobrī un tā tiek dēvēta par Tosantos dienu. Šajā dienā pilsētas tirgos var apskatīt dažādi apģērbtus trušus, cūkas, zivis un vistas. Tāpat tiek gatavotas kritiska un humoristiska rakstura lelles no augļiem, dārzeņiem un sausiem augļiem, kas ataino tā gada sociālos notikumus.

•  Benakasonā, kas atrodas Seviļjā (Benacazón, Sevilla), svin Tosanto (Tozanto) dienu, kad cilvēki dodas uz laukiem un paciemo tuvinieku kapu kopiņas.

• Seutā (Ceuta) tā ir Mugursomu diena (Día de la Mochila), jo ļaudis dodas uz laukiem ar mugursomu pilnu ar augļiem un sausiem augļiem, lai tur pavadītu dienu, ēdot līdzpaņemto augļus.
• Galīsijā (Galicia) svin Magosto dienu, kad cilvēki cep kastaņus un tos pasniedz ar pienu.

 

• Albasetē, kas atrodas Kastīlijā-lamančā (Albacete, Castilla-La mancha) tradicionāli ir gatavot 'bērnu drupatas' (Migas de niño), kas ir tipisks saldais ēdiens šajā apkaimē. Tās sauc par 'bērnu drupatām', jo to bieži vien tas tiek gatavots bērniem ikdienā.
• Katalonijā (Cataluña) svin Kastaņu dienu (Castañada). Šajā dienā ēd krāsnī ceptus saldos kartupeļus, kastaņus un īpašus saldumus 'panejetus' (panellets), kas tulkojumā nozīmē 'mazās maizītes'.

 

• Kosentainā, kas atrodas Alikantē (Cocentaina, Alicante) atzīmē Visu Svēto svētkus (fira de tots sants), kad tiek rīkots tirgus, kas ir viens no vissenākajiem un nozīmīgākajiem Spānijā.

 

• Kordobas ziemeļos (Córdoba), kā piemēram, Los Pedročesā (Los Pedroches) mājās tiek iedgtas svecītes un ļaudis ēd no auzu pārslām pagatavotu ēdienu 'gačas' (las gachas) ar pienu.
• Ekstremadūrā (Extremadura) ļaudis dodas uz laukiem piknikā 'čaketijā' (chaquetía). Šai dienai tradicionāli ir ēst dažādus augļus: vīģes, riekstus, ozolzīles, granātābolus, kastaņus, kā arī īpašu saldo ēdienu, kas pagatavots no cidonijām (dulce de membrillo), apskatāms bildē. Dažos ciematos jauniešu iet no mājas uz māju, lai lūgtu pacienāt ar jau pieminētiem augļiem un saldo ēdienu. Ja ļaudis pacienā jauniešus, tad viņi atkal velta labsirdīgajiem cilvēkiem dažādas dziesmas, kas tradicionālas šiem svētkiem.

 

• Guadiksā (Guadix) Visu Svētdo dienā ēd 'pestiņjos' (pestiños), kas ir tipiski Ziemassvētki saldumi, un saldos kartupeļus.

 

• Haenā (Jaén) cep 'vēja pončikus' (buñuelos de viento). Baņjos de la Ensinā (Baños de la Encina), kas atrdoas Haenā (Jaén) tie vissvarīgākie gada svētki, ko svin vairākas dienas. Agrāk nakts laikā skanēja visi pilsētas baznīcas zvani par godu mirušajiem un vīrieši devās uz kalnu, lai 'nemaisītos pa vidu', jo sievietes palika mājās lūgties. Mūsdienas visi dodas uz laukiem, lai kopā pavadītu laiku.

Informācija ņemta no Vikipēdijas