Esam varbūt šo un to dzirdējuši par karnevāliem, īpaši jau par Riodežaneiro karnevālu, kad par to stāsta televīzijā un pat ir iespēja apskatīt kādu fragmentu. Bet, kā jau mums zināms, šajā blogā varam lasīt par Latviju un Spāniju, tāpēc arī šoreiz par karnevāliem Spānijā, jo arī šajā valstī šī tradīcija tiek ļoti kopta.
Vēsturnieki, kas pētījuši karnevālu izcelsmi, saka, ka tie tika svinēti jau Ēģiptē un Šumerā apmēram pirms 5000 gadiem. To pamatā bija dievu godināšana. Mūsdienās tos svin februārī apmēram trīs dienas, kad cilvēki ģērbjas tam īpaši sagādātos tērpus.
Karnevāls tiek atzīmēts daudzos Spānijas ciemos un pilsētās, īpaši Kanāriju salās (Tenerifē) un Andalūzijā (Kadisā (Cádiz)). Visslavenākie Spānijas karnevāli ir Santakrusas de Tenerifes karnevāls (Carnaval de Santa Cruz de Tenerife) un Kadisas karnevāls (Carnaval de Cádiz). Pirmais minētais tiek uzskatīts par otro nozīmīgāko pasaulē, uzreiz pēc visiem zināmā Riodežaneiro karnevāla Brazīlijā, tāpēc šoreiz sīkāk varam lasīt tieši par Santakrusas karnevālu.
Vārdu krājums - Karnevāls
Pirms sākam iedziļināties karnevālu tēmā, mums būtu jāapgūst daži vārdi, bez kuriem karnevāls nebūtu īsts karnevāls.
Murga – muzikantu grupa, kas piedalās karnevālā. Murgas atskaņo humora pilnu mūziku. Tās sastāvā ir vīru vai jauktais koris un tā pavadošie instrumenti.
Komparsa (comparsa) – muzikantu un dejotāju grupa, kas piedalās karnevālā, bet šajā priekšnesumā uzsvars tiek likts uz dejošanu. Komparsas repertuārā ir latīņu mūzika.
Rondaja (rondalla) – muzikantu grupa, kas izpilda lirisku mūziku. Var būt viens solists vai vairāki.
Piņjata (piñata) – papīra/ kartona figūra, kas pilna ar saldumiem. Parasti to pakar un tad mēģina to pārsist ar kādu nūju, lai tiktu pie saldumiem.
Santakrusas de Tenerifes karnevāls
(Carnaval de Santa Cruz de Tenerife)
Tas tiek rīkots Tenerifes galvaspilsētā Santakrusā de Tenerifē (Santa Cruz de Tenerife) janvāra beigās, februārī vai marta sākumā (atkarīgs no gada) un ilgst apmēram nedēļu. Nozīmīgākie notikumi ir karnevāla karalienes ievēlēšana, gājiens un sardīnes apbedīšana. Šajā laikā pilsēta ir tūristu pilna.
Tenerifes karnevālam ir divas daļas, viena ir oficiālā un otra viss, kas notiek ielās. Oficiālā karnevālā piedalās ap 100 grupas, katrā apmēram 50 cilvēki: murgas, komparsas, tērpu grupas, rondajas un citas muzikālas grupas. Ielu karnevāls ir iedzīvotāju iesaistīšanās karnevāla svinēšanā, kā piemēram, tērpu gatavošana un vilkšana un karnevāla svinēšana ielās dejojot visdažādāko mūzikas stilu pavadībā.
Mūsdienās biļetes uz murgas finālkoncertu un karalienes ievēlēšanu tiek izpirktas zibenīgā ātrumā. 20 tūkstoš biļetes tiek izpirktas apmēram 15 līdz 60 minūšu laikā uzreiz pēc parādīšanās pārdošanā. Karalienes kronēšanu katru gadu pārraida arī kāda no Spānijas televīzijām.
Karaliene tiek kronēta trešdienā, bet nedēļu pirms tam notiek dažādi konkursi: komparsu konkursi kā bērnu, tā arī pieaugušo grupās, rondajas, vecāka gadagājuma un bērnu karalienes ievēlēšana, smieklu dziesmu un pieaugušo un bērnu murgas konkurss. Tiek izvēlēta arī karnevāla dziesma un kandidātes uz karalienes vietu, tāpat arī horeogrāfijas, tērpu un pat auto izgreznošanas konkursi.
TREŠDIENA: Karalienes konkurss
Tas ir ļoti nozīmīgs, jo pēc tam karalienei tiek piešķirts tērps, kas sver ap 150-200kg un kas tiek vilkts noslēguma gājienā. Tērps ir ļoti dārgs, tāpēc to vienmēr sponsorē kāds no Kanārijas uzņēmumiem. Tas tiek veidots no spalvām, plastmasas, metāla un dažādiem akmeņiem. Piedalīšanās noslēguma gājienā nav vienīgais karnevāla karalienes pienākums, viņai ir jāpiedalās tūrisma izstādēs un jāstāsta par Kanāriju salām un Tenerifes karnevālu.
Karalienes kronēšanu varam noskatīties nākamajā video. Brīdinu, ka pasākums ilgst 2 stundas, bet tērpu dēļ ir vērts noskatīties. Pirmo karalieni redzam 25.mminūtē.
PIEKTDIENA: Karnevāla atklāšanas gājiens
Tajā piedalās visi dalībnieki, kas gājiena laikā apmeklē svarīgākās pilsētas vietas, lai paziņotu par karnevāla sākšanos. Piedalās arī karaliene ar savām goda dāmām. Gājiens kopumā ilgst apmēram četras stundas latīņu mūzikas ritmu pavadībā. Kad gājiens beidzas, sākas ielu karnevāls.
SESTDIENA: Karnevāls
Sestdiena galvenokārt veltīta dejai. Pilsētā tiek uzbūvētas vairākas skatuves, kur galvenokārt var dzirdēt latīņu mūziku un apskatīt deju priekšnesumus. Ielas ir pilnas ar muzikantiem un dejotājiem, tātad darbība nenotiek tikai uz skatuvēm.
PIRMDIENA: Karnevāls
Pirmdiena ir karnevāla lielā diena, kad uz jau minētajām skatuvēm notiek dažādas ‘izdarības’. 2009.gadā pirmo reizi notika elektroniskās mūzikas festivāls ar slaveniem šīs mūzikas pārstāvjiem un tas guva lielu atzinību.
OTRDIENA: Grandiozais noslēgums
Šī ir pēdējā oficiālā karnevāla diena un diena, kad pilsēta ir tūristu pārpilna. Tiek rīkots grandiozs noslēguma gājiens, kur piedalās visi karnevāla dalībnieki, arī karalienes. Šis gājiens atšķiras no citiem ar to, ka notiek pa dienu, jo tiek rīkots galvenokārt tūristu dēļ.
TREŠDIENA: Pelnu trešdiena (Miércoles de Ceniza)
Pelnu trešdienā ļaudis svin sardīnes apbedīšanu (entierro de la sardina). Santakrusas ielās jūtamas bēru noskaņas, cilvēki tērpti bēru drānās, ielas izdekorētas ar melnām lentēm. Viss ir sagatavots brīdim, kad pa ielām uz savu ‘atdusas’ (sadedzināšanas) vietu tiks vesta sardīne, kas veidota no kartona un akmens. Sardīni veido Tenerifes cietumnieki. Gājiena laikā var dzirdēt bēdu pilnus kliedzienus. Cilvēki ģērbjas kā mūķenes, mūki un mācītāji, lai sardīnei dotu pēdējo svētību.
SESTDIENA un SVĒTDIENA: Piņjata (piñata)
Sestdien notiek koncerti uz trim pilsētas skatuvēm, kas atrodas dažādās daļās. Svētdien tiek rīkots antīko automobiļu izstāde un muzikālās uzvarētājgrupas koncerts. Karnevāls beidzas ar uguņošanu.
Tagad zinām šo to par slaveno Santakrusas karnevālu, bet jāņem vērā, ka katrā pilsētā un ciemā tas tiek svinēts citādi, citur gandrīz tāpat, citur ļoti atšķirīgi, bet, ja ir iespēja apskatīt jebkuru no karnevāliem, tad noteikti tas ir jādara.
Šeit varam apskatīt video no Madrides karnevāla gājiena.
Izmantotās vietnes:
No hay comentarios:
Publicar un comentario