Spānija Latvija: Šis blogs ir veltīts Latvijai un Spānijai, tāpēc raksti par Latviju lasāmi spāniski, bet raksti par Spāniju latviski. Blogā var atrast sākot ar receptēm līdz ceļojumu aprakstiem, tradīcijām un vienkārši interesantām lietām.

España Letonia: Este blog se dedica a Letonia y España por eso los artículos de Letonia están en español y los artículos de España en letón. ¡Descubre Letonia en este blog!

17 ago 2013

Slotas pērienu svētki – Los Escobazos


7.decembrī, Nevainīgās Ieņemšanas dienas (festividad de la Inmaculada Concepción) priekšvakarā Harandilja de la Vera (Jarandilla de la Vera) ir gatavi kādam īpašam notikumam. Viņi to dēvē par ‘Slotas pērienu svētkiem’. 

Harandilja de la Vera atrodas Kaseresas (Cáceres) rajonā, Ekstremadūras (Extremadura) reģionā.

Mazliet no vēstures

Viss sākās VII gadsimtā, kad kazu gani kāpa no kalna lejā, lai dotos mājās svinēt Nevainīgās Ieņemšanas dienu. Viņi ceļu sāka ļoti agri no rīta, lai laicīgi nokļūtu mājās. Ceļš nebija viegls, ik pa laikam zem kājām bija kāds šķērslis, ko tumsas dēļ nevarēja pamanīt un kā dēļ bija dažādi negadījumi, tāpēc gani sāka izmantot uguni. La Veras apgabalā (Comarca de la Vera) bija kāds ļoti izplatīts krūms, kas bija pazīstams ar nosaukumu ‘slota’(spāņu val.- escobera, latīņu val.- spartium junceum). 

Šie krūmi ļoti labi dega un tāpēc tos izmantoja, lai izveidotu ko līdzīgu lāpai, kas pazīstami kā ‘eskobones’ (escobones – lielas slotas). Tās veidoja, sasienot stingri kopā sausus krūma zarus, lai tie nevarētu atraisīties.

Kad kazu gani pēc ilgas prombūtnes kalnos ieradās ciemā, ielās viņus sagaidīja ģimenes. Stāsta, ka gani bija tik priecīgi par atkalredzēšanos, ka sasveicinoties sākuši iepērt ģimeni un draugus ar jorprojām degošajām ‘slotām’. Tā radušies šie svētki, kas pamazām tikai nodoti ģimenē bērniem un bērnu bērniem.

Svētku svinības

Mūsdienās ļaudis sāk svinības ap 7 vakarā, ierodoties pilsētas Galvenajā laukumā (Plaza Mayor). Pēc tam harandiljieši (jarandillanos) klīstot pa pilsētas ielām viens otru ieper ar aizdedzinātām ‘slotām’, iedzer ‘pitarras’ vīnu (vino de pitarra – mājās darināts vīns) un uzdzied populāras vai reliģiska satura dziesmas.

Tā kā šiem svētkiem ir sava bīstamības pakāpe, jo cilvēki tiek iepērti ar degošām ‘slotām’, tad svētku dalībnieki velk mugurā to visvecāko, kas mājās atrodams, un nosien visus galus, pa kuriem varētu iekļūt dzirksteles, piemēram, piedurknes, bikšu galus, u.t.t., lai izvairītos no apdegumiem.


Pēc jautrās iepēršanās, ap 9 vakarā sākas svētku procesija jeb reliģisks gājiens. Tad svētki ieiet reliģiskā gaisotnē un cilvēki dzied, slavina un izgaismo karogu, uz kura redzama Dievmāte, ar to, kas palicis pāri no iepēršanas. Karogs tiek nests svinīgā gājienā pa ciema ielām. Gājienā priekšā parasti iet kāds no ciema iedzīvotājiem zirga mugurā. Pēc gājiena cilvēki dodas uz mājām un tie, kas vēl var, pēc kārtīgas dušas, dodas izbaudīt nakts Harandljā (Jarandilla).



Izmantotās vietnes:
  1. Los Escobazos. Jarandilla de la Vera 
  2. Fiestas de la Inmaculada Concepción (Los Escobazos)

No hay comentarios:

Publicar un comentario