Valensijas ‘Las Fajas’ – Las Fallas de Valencia

‘Las Fajas’ ir svētki, kas tiek svinēti Valensijā un tās apkārtnē no 15.-19.martam. Šie svētki tiek svinēti arī par godu galdnieku aizgādnim Svētajam Jāzepam (San José).

Mazliet no vēstures

Viduslaiku valensiešu valodā par fajām dēvēja lāpas, kuras izvietoja novērošanas torņos. Pats vārds gan nāk no latīņu valodas (fac[u]la, pamazināmā vārdā fax, lāpa).

Ir versija, kurā pie vainas ir galdnieki. Svētā Jāzepa dienas priekšvakarā viņi dedzināja visu, kas pa gadu bija sakrājies, dažādi neizmantoti vai pārpalikuši koka materiāli. Viņi dedzināja arī koka ierīces, kurās tika kārtas eļļas lampas, tādā veidā sveicot pavasari. Tas gan ir pretrunā ar pašu galdnieku biedrību, jo viņu dokumentos rakstīts, ka lielie ugunskuri tika dedzināti 19.martā, nevis iepriekšējās dienas vakarā.

Pirmā rakstiskā informācija, kas pieejama par fajām, ir no 1740.gada. Tajā teikts, ka tika dedzināti vairāk kā 1000 ugusnkuri, kurus dēvēja par fajām. Tās bija satīriska un burleska satura un tajās attēloja apkārtnē pazīstamu cilvēku, kurš tika publiski izsmiets par kādu savu rīcību. Faju veidošanā piedalījās apkārtnes kaimiņi, kamēr bērni gāja no mājas uz māju saukdami: ‘Kādu vecu paklāju!’, kas pārvērtās par populāru saukli, lai savāktu jebko, kas varētu noderēt dedzināšanai. Tajos laikos fajas tika veidotas no lielām kastēm ar trim vai četrām ģērbtām lellēm, kuru galvas un rokas bija izgatavotas no vaska.

Mūsdienas

Faju izgatavošana laikam ejot ir tā attīstījusies, ka mūsdienās tās tiek veidotas no putoplasta un mīksta korķa materiāla, ar ko ir viegli strādāt. Fajas ir sasniegušas pat 30 metru augstumu.

Mākslinieki, amatnieki, galdnieki, gleznotāji un skulptori darbu sāk jau mēnešus iepriekš. Darba grupa veido arī satīriskus plakātus un grāmatiņas, kurā izskaidrota fajas nozīme un stāsts.

Liela nozīme šajos svētkos ir arī pirotehnikai, ko savā laikā bija ieveduši musulmaņi, un kas vēl joprojām ieņem nozīmīgu vietu valensiešu svētkos.

Arī bez mūzikas svētki būtu neiedomājami. Svētkiem tiek nolīgti vairāk kā 300 pūtēju orķestri, kas spēlē visos nozīmīgajos un mazāk nozīmīgajos pasākumos tradicionālas un populāras pasodobles, piemēram, „Paquito  el Chocolatero” (skatīt video), „Amparito Roca”, „Valencia” un „El fallero”, lai arī mūsdienās iespējams dzirdēt arī mūsdienu moderno mūziku.

Galvenie faju notikumi

La Krida (La Crida) –  (tulk.‘atklāšana’) notiek februāra pēdējā svētdienā, kad galvenā fajiete (Fallera mayor) sasauc kopā visus fajiešus, valensiešus un pilsētas viesus. Šajā pasākumā Valensijas mērs galvenajai fajietei nodod pilsētas atslēgas un svētki var sākties.

Ninotu izstāde - Ninoti ir figūras, ko varam redzēt faju apakšdaļā. Izstāde tiek rīkota Faju muzejā šim pasākumam speciāli izveidotā teltī, kur iespējams apskatīt ap 800 ninotu. Notiek balsošana, kuras rezultātā ninots ar visvairāk balsīm tiek paglābts no sadedzināšanas. Kad izstāde beigusies faju grupas svētku gaisotnē mūzikas pavadībā dodas uz muzeju pēc saviem ninotiem.

Ninotu gājiens - Svētku gājiens notiek nākamjā nedēļas nogalē pēc svētku atklāšanas. Tajā faju grupas sagatavo kādu tēmu, kas saistīta ar politiku, kādu sociālu tēmu vai arī sportu. Gājiena laikā tiek kritizēta izvēlētā tēma, par ko labākie iegūst balvas.

Karalistes gājiens - Tagad tas pārdēvēts par Starptautisko folkloras gājienu, kurā piedalās visu trīs Valensijas provinču pārstāvji: Alikante (Alicante), Castejon (Castellón) un Valensija (Valencia). 2012.gadā gājiens tika atcelts, bet līdz tam to rīkoja sestdienā, kas bija pirms 15.marta. Agrāk pat piedalījās ļaudis no citiem reģioniem, valstīm.

La maskletā (La mascletá) notiek katru dienu pulksten 14 no 1.-19.martam. Nosaukums nāk no vārda ‘el masclet’, kas ir viens no petardes veidiem. Šis pasākums īpaši svarīgs valensiešiem, bet to īsti neizprot viesi, jo tas ir nevis jāredz, bet jāsadzird un jāizjūt, līdz ar to ir jāatrodas tuvu notikuma vietai. 5-7 minūšu laikā trokšņa skaņa pārsniedz 120 decibelus.

La Plantā (La Plantá) - 14.un 15.martā sākas faju uzstādīšana, ko arī nozīmē nosaukums. 16.marta rītā visam jau jābūt gatavam, jo tad ierodas žūrija, lai tos novērtētu. Agrāk to vajadzēja izdarīt vienā dienā, ja nepaspēja, tad žūrija to pat nevērtēja, līdz ar to bija lielāka sāncensība. Īpaši lielas vai sarežģītas fajas jau sāk uzstādīt 10.martā.

Modināšana (La Despertá) - Katru rītu fajieši modina kaimiņus ar īpašām petardēm (tro de bac), kas sprāgst metiena rezultātā pieskaroties zemei, vai arī maskletus (masclets) – petardes ar degli. Valensijas iedzīvotāji  kritizē modināšanu, jo svētku diena Valensijā ir tikai 19.marts.

Dāvana - Cilvēki pasniedz dāvanas ziedu veidā bezpalīdzīgo Dievmātei, Valensijas pilsētas un reģiona aizbildnei. Faju grupas nes Dievmātei ziedus 17.un 18.martā. Agrāk tas ilga tikai vienu dienu, bet tā kā ir tik daudz fajiešu, tad nācās to pagarināt līdz divām dienām. Fajieši nes ziedus, no kuriem izveido apmetni, kas nosedz Dievmātes ķermeni. Šī daļa ir īpaši krāšņa, jo ziedu apmetnis ir 14 metrus garš.

Uguņošana - Fajiešu svētku laikā, no 15.-19.martam, katru vakaru tiek sagatavota uguņošana. Visvairāk gaidītā un pazīstamākā ir „Uguns nakts” (La Nit del Foc), ko var redzēt naktī no 18.uz 19.martu un kas ilgst 20 minūtes.

Uguns gājiens -Tas ir gājiens, kas izsludina faju sadedzināšanu.

Dedzināšanas nakts (La Nit de la Cremá) - Ar šo arī noslēdzas svētki. 19.marta vakarā tiek sadedzinātas fajas, bet pirms tam vēl var apskatīt pēdējo ugunošanu, ko ieslēdz galvenā fajiete un komisijas prezidents.

Izmantotie avoti:

1. Las Fallas de Valencia 
2. Museo Faller